Igors Šuvajevs Orden de los libros (cronológico)

Zigmunds Freids daudzos savos darbos izvērš un analizē atziņu, ka cilvēks ir nenogurstošs baudas jeb tīksmes meklētājs. Tomēr šī doma iegūst jaunu dimensiju 1920. gadā publicētajā esejā "Viņpus tīksmes principa", kurā Freids pirmo reizi izvirza ideju par nāves dziņām jeb Tanatosu. Šis darbs transformē tīksmes principu un cenšas izprast destruktivitāti. Freida uzmanības centrā ir cilvēka tiekšanās pēc tīksmes pa dažādiem apkārtceļiem, kā arī fantāziju loma šajos centienos. Vienlaikus atklāts paliek jautājums: vai dzīšanās pēc tīksmes un laimes nav ļaušanās ellīgajai nepiesātinātības mašinērijai, kas beidzas vien nāvē? Bet varbūt pat ved uz to.

I.Šuvajevs grāmatā iztirzā filozofa Zigmunda Freida (1856-1939) uzskatus par psihoanalīzi. Viņš ir pirmais, kas veido mīlestības psiholoģiju, kuras pamatā ir izvēle. Z.Freids cenšas to izprast un aprakstīt. Psihoanalīze ir mīlestības māksla

Zigmunds Freids “Ievadlekcijās psihoanalīzē” visiem saprotamā veidā izklāsta savu koncepciju. Šīs lekcijas ir sistemātiskākais viņa mācības izvērsums. Viena lekciju daļa ir Zigmunda Freida lasītās lekcijas Vīnes Universitātē, bet otra ir iedomāta saruna ar lekciju klausītājiem vai lasītājiem, revidējot un precizējot tajās paustās atziņas. Abas daļas šķir arī ievērojams laika intervāls, pirmā lekciju daļa top Pirmā pasaules kara laikā, bet otrā tiek sarakstīta 1932. gadā jau nākamā kara nojautās.